10.31.2014

Viss sakrājies.

Sērfojot internetā uzdūros random lapai. Manam vecajam blogam. Izdomāju, ka jāieraksta kaut kas, kā nekā jau vairāk par gadu neesmu neko rakstījusi. Manuprāt, katram cilvēkam vajadzētu izkratīt sirdi. Man vislabākā vieta bija šeit. Kāpēc gan atkal neatsākt?
Tā nu tās lietas notiek.
Pat nezinu ar ko iesākt, bet ar kaut ko jau tā doma ir jāsāk, tad nu sākšu ar to, ka katram cilvēkam sanāk satikt cilvēku, kura dēļ tu darītu visu - cīnītos, celtos un kristu par viņu. Tādus draugus man ir laimējies satikt 2. Par kuriem esmu gatava celties un krist un zinu, ka pretim no viņiem es saņemtu to pašu. Lai notiktu kas notikdams. 
Tādu draudzību, tādas attiecības es neapstrīdu, es viņas pieņemu par labām. Es nejautāju kāpēc, es nekad nepieņemtu viņus par pašsaprotamiem. 
Bet nesen (cik nu nesen pusotru gadu atpakaļ) man ienāca dzīvē vēl viens cilvēks, mans mistiskais „vienradzis”. Viņš ir viss ko vien  es varētu vēlēties, viņa dēļ es arī kristu un celtos, cīnītos līdz beigām. 
To es sapratu tikai kādu laiciņu vēlāk. 
Viena problēma. (Kā jau vienmēr kādai problēmai ir jābūt, tā it kā kādu filmu skatītos vai rakstītu scenāriju meksikāņu „ziepenei”).
Problēma ir tāda, ka pretim nezinu vai saņemtu to pašu.
Viņš mani reizēm kaitina, reizēm noved līdz neizsakāmām dusmām, reizēm noved līdz asarām un sāpēm, bet cauri tam visam es tāpat kristu un celtos par viņu.
Es kā vienmēr 7 no rīta pēc kārtējās negulētās nakts kaut ko rakstu, pārdomāju visu. Skatoties saullēktā ar rīta kafijas krūzi rokā domas tik brīvi lido, ko varētu teikt, ko vajadzētu teikt, ko vajadzēja teikt, kā labāk visu nokārtot, bet kad esi situācijā kuru  nevēlējies saskart vajag laiku apdomāt un nomierināt sevi, lai nepateiktu ko lieku, kaut ko, ko vēlāk nāktos nožēlot, ko tādu kas varētu sāpināt manu maģisko „vienradzi”, bet lieta ir tāda, ka ne tikai viņš vienīgais situācijā ir vainīgs. Es arī māku novest cilvēku līdz stresa situācijai, kurā var rasties pārpratumi, nesapratne, dusams un sāpes, pat nemēģinot, nevēloties to darīt, tā vienkārši sanāk.

Cik viegli gan būtu to visu vienkārši izrunāt visu saprast un noskaidrot, bet kad „vienradzis” nevēlas runāt, nevēlas domāt par to ko grib, par to kas ir un ko vēlas, ko tad? Esmu pacietīgākais cilvēks pasaulē, es spēju gaidīt visu un vienmēr, bet pat tagad es jūtu, ka tomēr manai pacietībai arī ir mala, gals, robeža, pēc kuras tā vienkārši beidzas. Tāda sajūta, ka es drīz uzzināšu kaut ko par sevi jaunu. „Kas notiek kad pacietības vairs nav”.

4.26.2013

Bērnudārzs.


Krāpu šo blogu ar dzīvi. Nesanāca man pēdējā laikā neko sarakstīt - pasākumu plānošana, ciemošanās pie krustbērna un vēl neliela paballēšanās, kā arī mācības dod par sevi zināt, bet tagad kad tāds piekusums uznācis un viss sakrājies uz dvēseles tā, ka nu jau iet pāri ir kaut kas jāuzraksta, lai pilnīgi nesajuktu prātā.

4.08.2013

Sērfošanas piedzīvojumi un izaicinājumi

 
Draudzene man atsūtīja linku uz kādu ļoti interesantu mājas lapu. Sākumā jāpiereģistrējas un tad izvēlies no saraksta kategorijas kuras Tevi interesē un tad tik "stumble" uz priekšu. Lapa pēc atzīmētajām kategorijām meklē tīmekļa lapas visa internetā. Tā var atrast ļoti pat daudzas interesantas lapas kurām tā vienkārši neuzdursies internetā.
Uzgāju daudzas interesantas lapas. Manu aci piesaistīja "to do" saraksti kā arī "challenges for days" izdomāju, ka nelielai jautrība salikšu šos sarakstus kopā un 30 dienas tā arī darīšu.

4.06.2013

Random jautājums...


Kad uzmācas garlaicība tad visādas muļķības nāk galvā... Pieķēru sevi pie domas ,ka sen neesmu kādam uzmākusies ar random jautājumiem... oh well... here you go.. man nav žēl... :D

Šodienas random jautājums: "Tev garšo zābaki?"

Visiem viena valoda?


Šodien kāds uzdeva interesantu jautājumu "Why can't all the world speak in one language - English?" pats dīvainākais tajā bija tas, ka to uzdeva latviete (dzīvo Latvijā un runā arī latviski). Izdomāju atbildēt uz šo dīvaino jautājumu un tad nedaudz arī ieskatīties dziļāk.

Lai arī tvitterī atbildēju, ka tas nebūtu nemaz tik burvīgi un vienkārši - te vēlējos apskatīt no abām pusēm. Kā sacīt jāsaka - dot iespēju abām stāsta pusēm.

Sāksim ar iztēles iedarbināšanu.